mulsināt
mulsināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) mulst. Izraisīt mulsumu.
PiemēriMulsināt meiteni.
1.1.intrans.
Piemēri..viņai bija no Pētera tādas kā bailes, mulsināja viņa straujums un krasie izteicieni..
1.2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, arī darbība) kļūst nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
PiemēriBija silta.. vasaras nakts, kad rietu no rīta ausmas šķir tikai dažas stundas, kas gurdina locekļus, mulsina prātu un pilda krūtis naksnīgām ilgām..
Avoti: 5. sējums