mulsināt
mulsināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) mulst. Izraisīt mulsumu.
PiemēriMulsināt meiteni.
- Mulsināt meiteni.
- Mulsināt biedrus ar savu izturēšanos.
- Valdim neienāca prātā, ka viņa neatlaidīgais skatiens mulsina Sabīni.
- Augstās kalnu pārejas Dienvidslāvijā mūs priecēja un tajā pašā laikā arī mulsināja. Paskatīsies no tādas apkārt - elpa aizraujas..
- ..kā burvības mulsināta es noraugos šoseju krustojumos..
1.1.intrans.
Piemēri..viņai bija no Pētera tādas kā bailes, mulsināja viņa straujums un krasie izteicieni..
- ..viņai bija no Pētera tādas kā bailes, mulsināja viņa straujums un krasie izteicieni..
- Brīžiem viņus apņēma silts, mulsinošu smaržu pilns gaisa strāvojums..
1.2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, arī darbība) kļūst nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
PiemēriBija silta.. vasaras nakts, kad rietu no rīta ausmas šķir tikai dažas stundas, kas gurdina locekļus, mulsina prātu un pilda krūtis naksnīgām ilgām..
- Bija silta.. vasaras nakts, kad rietu no rīta ausmas šķir tikai dažas stundas, kas gurdina locekļus, mulsina prātu un pilda krūtis naksnīgām ilgām..
- Biruta pavērās viņā laimīgi, neticīgi, kaismi. Visas šīs izjūtas sajaucās un mulsināja prātu.
Avoti: 5. sējums