mumificēties
mumificēties parasti 3. pers., -ējas, pag. -ējās; refl.
1.Kļūt tādam, kura ķermenis netrūd (par mirušu cilvēku vai beigtu dzīvnieku).
PiemēriNoskaidrojās.., ka mumificējušies cilvēki bijuši no nabadzīgiem ļaudīm. Koka zārkos netika atrasti nekādi greznojumi un rotaslietas.
2.med. Sažūt un ievērojami samazināties apjomā (par audiem).
Avoti: 5. sējums