Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
musinātājs
musinātājs -a, v.
musinātāja -as, s.
Cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību. Kūdītājs. Arī dumpinieks.
PiemēriVai tas nav kauns - daži tautieši nevaldāmā nerimtībā aizgājuši tik tālu, ka bija jāiejaucas valdīšanai un šo musinātāju avīze jāslēdz..
Avoti: 5. sējums