muzikalitāte
muzikalitāte -es, s.; parasti vsk.
1.Mūzikas uztveres, izpratnes un muzikālās darbības spēja.
PiemēriSestajā dzīvības gadā Emīlam mostas interese par mūziku. Viņa neparasto muzikalitāti vecāki ir pamanījuši, kaut vēl noteikta priekšstata par dēla spējām viņiem nav..
2.Melodiskums, labskanīgums.
PiemēriMuzikalitāte [dzejā] vistiešāk saistās ar ritmiku, taču ne vien ar tās pantmēriem, bet ar visiem iespējamiem atkārtojumiem - leksiskajiem, sintaktiskajiem, fonētiskajiem.
Avoti: 5. sējums