Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
Grūst vainu (uz citu) sar.
Grūst vainu (uz citu)
Vainot (citu).
Piemēri..viņš bija iemaisīts [iejaukts] nemieru kustībā, lai gan gluži nevainīgs, administrācija jau visu vainu mēdza grūst uz nabaga skolotāju..