Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
Izkūkot (arī izdzīvot) prātu (retāk jēgu)
Izkūkot (arī izdzīvot) prātu (retāk jēgu)
sar. Pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
Piemēri«Brīnos un nevaru saprast! Ko mans vecais viens pats ar sevi bubina? Būs vai prātu izkūkojis,» viņa sacīja..