Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
Kāpt uz kakla (biežāk uz galvas)
Kāpt uz kakla (biežāk uz galvas)
1.sar. Censties uzkundzēties, apspiest.
Piemēri«Viņiem [hitleriešiem] gribas valdīt. Nākt atpakaļ un atkal kāpt mums uz kakla.»
2.Neklausīt.