Kāpt uz kakla (biežāk uz galvas)
Kāpt uz kakla (biežāk uz galvas)
1.apst. Censties uzkundzēties, apspiest.
PiemēriTomēr arī zem māsas garīgā pārākuma sloga Anhelina šad tad izmet kādu kodīgu piezīmīti, parādīdama, ka nav vis muļķe un prot arī «iekost», ja Matilde pavisam kāpj uz galvas.
2.Neklausīt.