Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
Karātavu humors
Karātavu humors
sar.; iron. Komiskā apvienojums ar traģisko (stāstījumā, tēlojumā). Bezizejas stāvoklī izsacīti joki, asprātības.
PiemēriBērsons salika rokas uz muguras un asi paraudzījās jaunajā cilvēkā. Varbūt pateikt, ka viņa vārdus šai mājā var uztvert kā karātavu humoru?