Mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni
Mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni
1.Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēciena).
PiemēriViņš.. pārmeta uz rokām kūleni..
2.(No)krist, (ap)gāzties, (ap)velties ar galvu uz leju.
PiemēriPēkšņi abi zirgi klupa, un jātnieki, kūleņus mezdami, izlidoja no segliem.
3.Krist, gāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem). Krist, vairākkārt griežoties apkārt.
PiemēriTad rati sāk ritēt gāzelēdamies, un viņai liekas, ka tie nupat pārmetīs kūleni.
4.Strauji krist, tecēt (piemēram, par ūdeni).
PiemēriVienīgā laime, ka aiz katra šāda slazda [žagara, koka].. aizķeras arī ūdens un klupdams pārmet nodevīgu kūleni, kuru ar ievingrinātu aci var pamanīt jau laikus.
5.Pārvērsties, pārmainīties.
PiemēriPēdējos gados dzīve pārmetuši kūleni: kilometrus divus no šejienes iekārtots makšķernieku ciemats, gar ezeru saradušās telšu pilsētiņas..