Mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni
Mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni
1.Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēciena).
PiemēriViņš.. pārmeta uz rokām kūleni..
- Viņš.. pārmeta uz rokām kūleni..
2.(No)krist, (ap)gāzties, (ap)velties ar galvu uz leju.
PiemēriPēkšņi abi zirgi klupa, un jātnieki, kūleņus mezdami, izlidoja no segliem.
- Pēkšņi abi zirgi klupa, un jātnieki, kūleņus mezdami, izlidoja no segliem.
- Ventero krūtis trāpīja spēcīgs belziens. Viņš pārmeta kūleni un nokrita uz slapjās klints.
- «Mums šaujamie noderēja. Nometamies pie koka zemē, paņemam jātnieku uz grauda, un dižais ķeizara kalps tā apmet kūleni, ka vairs nedomā piecelties.»
3.Krist, gāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem). Krist, vairākkārt griežoties apkārt.
PiemēriTad rati sāk ritēt gāzelēdamies, un viņai liekas, ka tie nupat pārmetīs kūleni.
- Tad rati sāk ritēt gāzelēdamies, un viņai liekas, ka tie nupat pārmetīs kūleni.
- ..cepure, pametusi strauju kūleni gaisā, vēja brāziena nesta, aizlidoja labu gabalu sānis un nokrita stepes zālē.
- Kad mežā deg ugunskurs, dzirksteles met kūleņus, grib dedzināt, sarkanas trakot.
4.Strauji krist, tecēt (piemēram, par ūdeni).
PiemēriVienīgā laime, ka aiz katra šāda slazda [žagara, koka].. aizķeras arī ūdens un klupdams pārmet nodevīgu kūleni, kuru ar ievingrinātu aci var pamanīt jau laikus.
- Vienīgā laime, ka aiz katra šāda slazda [žagara, koka].. aizķeras arī ūdens un klupdams pārmet nodevīgu kūleni, kuru ar ievingrinātu aci var pamanīt jau laikus.
5.Pārvērsties, pārmainīties.
PiemēriPēdējos gados dzīve pārmetuši kūleni: kilometrus divus no šejienes iekārtots makšķernieku ciemats, gar ezeru saradušās telšu pilsētiņas..
- Pēdējos gados dzīve pārmetuši kūleni: kilometrus divus no šejienes iekārtots makšķernieku ciemats, gar ezeru saradušās telšu pilsētiņas..