Būt lielā cieņā, arī būt cieņā
Būt lielā cieņā, arī būt cieņā
1.sar. Tikt cienītam.
2.Būt ļoti vajadzīgam, daudz pieprasītam.
PiemēriSevišķi lielā cieņā dārgakmeņi bija senajā Romā, kur aristokrātiem piederēja milzīgas bagātības.
- Sevišķi lielā cieņā dārgakmeņi bija senajā Romā, kur aristokrātiem piederēja milzīgas bagātības.