Nedrīkstēt (arī neiedrošināties) (ne) pīkstēt
Nedrīkstēt (arī neiedrošināties) (ne) pīkstēt
Nedrīkstēt, neiedrošināties nekā bilst pretī. Nedrīkstēt, neiedrošināties ne vārda bilst.
Piemēri«Lopu kārtā te cilvēki tiek turēti. Darbs kā katorgā, bet ēdamā tikai sapuvušas zivis un sapelējusi maize. Bet pīkstēt nedrīkst. Tūliņ žandarmam un zaldātos prom.»
- «Lopu kārtā te cilvēki tiek turēti. Darbs kā katorgā, bet ēdamā tikai sapuvušas zivis un sapelējusi maize. Bet pīkstēt nedrīkst. Tūliņ žandarmam un zaldātos prom.»
- Sieva viņam bija Kristīne. ..Kad vecais mājās - nedrīkst pīkstēt. Šis tikai paskatās ar baltu aci, šī sastingst un tad sāk tecēt kā pele.
- «..es par Cauni [grāmatvedi] nemaz nerunāju! Tas puika nedrīkstēs ne pīkstēt.»
- Bet par.. dzeramnaudu mammai, protams, nedrīkstēja ne pīkstēt. Mamma tad sāktu uztraukties un bažīties..