Prasties (arī prast) godu
Prasties (arī prast) godu
sar. Saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk uzturēties vairs nevar.
PiemēriIeceļu viņu [bērnu] gultiņā. Nāk miegs arī pašai. Būtu nu [ciemiņi] pratušies godu un braukuši prom.