Pa priekšu
Pa priekšu
1.Priekšgalā, sākumā (virzīties, ko virzīt).
PiemēriViņš raugās uz ceļu, kur no pagastmājas virzās soda gājiens. Pa priekšu jāj dragūni, tad kustas sodāmie, kuriem seko vesels kareivju vads un virsnieki ragavās.
- Viņš raugās uz ceļu, kur no pagastmājas virzās soda gājiens. Pa priekšu jāj dragūni, tad kustas sodāmie, kuriem seko vesels kareivju vads un virsnieki ragavās.
- «Iesim atpakaļ. Jūs no peldētavas?» - «Jā,» es atbildu un gribu viņam sekot, bet viņš mani bīda pa priekšu.
2.Vispirms. Arī iepriekš, agrāk.
PiemēriSieva un divas meitenes brauc [uz dzimteni] pa priekšu, - ierīkoties. Pats vēl aizņemts darbiem, nevar tūliņ kļūt projām.
- Sieva un divas meitenes brauc [uz dzimteni] pa priekšu, - ierīkoties. Pats vēl aizņemts darbiem, nevar tūliņ kļūt projām.
- «Tēvs!» Krustiņš māti pārtrauca, bet runāja rāmākā balsī nekā pa priekšu, «ko tēvs no manis īsti grib?»