Rēgoties (acu) priekšā (arī acīs)
Rēgoties (acu) priekšā (arī acīs)
1.Būt redzamam, saskatāmam. Būt, atrasties kāda klātbūtnē, tuvumā, parasti nevēlami.
PiemēriNākamajā dienā viņš.. pamanīja Zigi un ieteica, lai viņš vismaz nerēgojas priekšniecībai acīs.
- Nākamajā dienā viņš.. pamanīja Zigi un ieteica, lai viņš vismaz nerēgojas priekšniecībai acīs.
- Mārtiņš pagrāba aploksni un nometa to uz grāmatu plaukta, lai nerēgojas acu priekšā.
- Deramā dienā viņa gribēja līgt pie kāda cita saimnieka, kaut kur pagasta viņā malā, lai tas koks mūžam nerēgotos priekšā un varētu aizmirst tā, it kā nekad nekas nebūtu bijis.
2.Rasties, veidoties redzes iztēlē, domās (parasti par ko nepatīkamu).
PiemēriMāte uz bērēm negāja, baidījās redzēt karā nosistu cilvēku, jo tad viņai rēgošoties acu priekšā [kritušais dēls] Kārlēns, tāds pats bāls un noasiņojis kā Almiņa.
- Māte uz bērēm negāja, baidījās redzēt karā nosistu cilvēku, jo tad viņai rēgošoties acu priekšā [kritušais dēls] Kārlēns, tāds pats bāls un noasiņojis kā Almiņa.
- Acu priekšā [kasierei] aizvien rēgojās «Cepļa» kases iztrūkums. Kā tas viss beigsies, to nemaz nedrīkstēja iedomāties.
- Murgi, ķēmi acu priekšā rēgojas - pagalam esmu!