Galva reibst
Galva reibst
1.Saka, ja cilvēks reibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas, sitiena).
PiemēriNo vīna, ko dzeru pirmoreiz mūžā, man stipri reibst galva.
- No vīna, ko dzeru pirmoreiz mūžā, man stipri reibst galva.
- Ventero krūtīs trāpīja spēcīgs belziens. Viņš pārmeta kūleni un nokrita uz slapjās klints. Galva no trieciena reiba.
- Ak kungs! Jagnai reibst galva no briesmīgās tveices.
2.Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai filoloģiska stāvokļa iedarbību.
PiemēriVilma bija apskurbusi no laimes, - pat galva reiba.
- Vilma bija apskurbusi no laimes, - pat galva reiba.
- «Tā iet, kad meitēnus ieceļ par direktoriem un tiem no panākumiem sāk galva reibt..»
- Osiene.. sagrīļojās, galva reiba, nelabumi spieda pakrūtē.