Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
Rūpju (arī sāpju) bērns
Rūpju (arī sāpju) bērns
1.poēt. Bērns, kura audzināšana sagādā daudz bēdu, grūtību.
PiemēriKrišītis auga liels, bet palika vienīgais. «Vienīgais bērns rūpju bērns,» gan mēdza teikt vecmāmiņa..
2.Tas, kas radies vai top ar grūtībām, mokām. Neatrisināts jautājums, kas sagādā daudz grūtību. Cietējs, nelaimīgs cilvēks.