Bieza galva (kādam)
Bieza galva (kādam)
1.sar. Saka par tādu stāvokli, kad grūti raisās domas.
PiemēriGalva bij bieza kā ar mīkstu velteni izklāta. Neviena doma tur neraisījās.
- Galva bij bieza kā ar mīkstu velteni izklāta. Neviena doma tur neraisījās.
2.Saka par neattapīgu, neapķērīgu cilvēku.
PiemēriSalums: Taisni brīnums, kur cilvēkam var būt tik bieza galva. Viņš nekā negrib saprast, it nekā.
- Salums: Taisni brīnums, kur cilvēkam var būt tik bieza galva. Viņš nekā negrib saprast, it nekā.