Bieza galva (kādam)
Bieza galva (kādam)
1.sar. Saka par tādu stāvokli, kad grūti raisās domas.
PiemēriGalva bij bieza kā ar mīkstu velteni izklāta. Neviena doma tur neraisījās.
2.Saka par neattapīgu, neapķērīgu cilvēku.
PiemēriSalums: Taisni brīnums, kur cilvēkam var būt tik bieza galva. Viņš nekā negrib saprast, it nekā.