Dabūt trūkties (arī just) sar.
Dabūt trūkties (arī just)
1.Dabūt barga rājienu, stingru soda.
Piemēri«Nu, paga!» Ilma [saimniece].. noteica, un viņas balss aizlūza no dusmām. «Dabūsi tu man, guļava, trūkties!»
2.Ļoti nostrādāties, nopūlēties.
PiemēriPēcpusdienā mēs, lielie un mazie siena krāvēji, dabūjam trūkties; rietu pusē mākuļo, kaut kur jau zibšņo. Kļūst skaidrs - drīz būs klāt lietus!
3.Pārdzīvot spējas izbailes.
Piemēri«Pēcpusdienā laidīsim ganos...» un beigās [māte] vēl smiedamās piemetināja: «Taču vakarā gan tu dabūsi trūkties - rumulēsim jauno ganiņu,..»