Turēt aizdomās (kādu)
Turēt aizdomās (kādu)
Šaubīties (par kādu). Nebūt pārliecinātam par (kāda) godīgumu.
PiemēriJau sen tēvs turējis aizdomās [par malumedniecību] grāmatvedi - sīki, paši par sevi nenozīmīgi gadījumi likuši tā domāt.
- Jau sen tēvs turējis aizdomās [par malumedniecību] grāmatvedi - sīki, paši par sevi nenozīmīgi gadījumi likuši tā domāt.
- Viņa, lepnā un ārkārtīgi godīgā zvejas vīra Dziesmas meita, ļāva sevi turēt aizdomās par sīku, netīru piesavināšanos..
- Izmeklētājs savā darbībā ik mirkli sastopas ar uzdevumu: pēc zināmām noziedznieka pazīmēm jānosaka, vai aizdomās turētais ir vai arī nav meklētais noziedznieks.