Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
Mūža vakarpuse
Mūža vakarpuse
poēt. Mūža beigu posms, arī mūža otra puse.
PiemēriViņš aptvēra, ka, kliedzot uz Mirdzu, aizbaidīs arī Zentu, savas mūža vakarpuses jauko sapni, kas bēga no viņa kā tauriņš no zēna.