Dot kājām vaļu (arī ziņu), arī ļaut kājām vaļu
Dot kājām vaļu (arī ziņu), arī ļaut kājām vaļu
1.sar. Bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm).
Piemēri..mēs devām tūlīt kājām vaļu. Lielākie skrēja vairāk iedomāto baiļu dzīti, bet mazākie no tiesas juta jau pie kāju ikriem zvēra [meža cūkas] zobus.
- ..mēs devām tūlīt kājām vaļu. Lielākie skrēja vairāk iedomāto baiļu dzīti, bet mazākie no tiesas juta jau pie kāju ikriem zvēra [meža cūkas] zobus.
- Milija.. devusi kājām vaļu un, kliegdama visā galvā - Grieta nāk, Grieta nāk! ieklupusi mātei brunčos, drebēdama kā apšu lapa.
2.Ātri iet, skriet.
Piemēri«Būs jāiet kādam padomu prasīt,» nodomā māte un dod kājām vaļu.
- «Būs jāiet kādam padomu prasīt,» nodomā māte un dod kājām vaļu.
- Steigā atstājot Zelmas māju, man, saprotams, noteikta plāna par tālāko nebija. Devu kājām vaļu - un punkts.