Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
Vandīt (biežāk celt) augšā (vecas lietas, arī vecus notikumus)
Vandīt (biežāk celt) augšā (vecas lietas, arī vecus notikumus)
Atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
PiemēriVecos notikumus vandīt augšā.