Vijīga (biežāk lokana, arī lunkana) mēle
Vijīga (biežāk lokana, arī lunkana) mēle
Saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
Piemēri..Irbe stipri bijās, jo Prātiņam šķīrās valoda daudz labāk nekā Irbem un tas varētu ar savu vijīgo mēli lielkungu pārrunāt, tā ka Irbem nekas neiznāktu.