(Ap)vārdot zobus (kādam) sar.
(Ap)vārdot zobus (kādam)
Neatlaidīgi pierunāt (kādu).
PiemēriPalika maza cerība, ka viņa klaiņojumu nepamanīs... Garāžā vajadzētu apvārdot zobus, samuldēt kaut ko briesmīgi ticamu.
- Palika maza cerība, ka viņa klaiņojumu nepamanīs... Garāžā vajadzētu apvārdot zobus, samuldēt kaut ko briesmīgi ticamu.
- Jūlijs nepabeidz [runāt], jo tēvs viņu strupi pārtrauc: «Ko tu man vārdo zobus!»