Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
(Ap)vārdot zobus (kādam)
sar.
(Ap)vārdot zobus (kādam)
Neatlaidīgi pierunāt (kādu).
Piemēri
Palika maza cerība, ka viņa klaiņojumu nepamanīs... Garāžā vajadzētu apvārdot zobus, samuldēt kaut ko briesmīgi ticamu.
Piemēri
Palika maza cerība, ka viņa klaiņojumu nepamanīs... Garāžā vajadzētu apvārdot zobus, samuldēt kaut ko briesmīgi ticamu.
Jūlijs nepabeidz [runāt], jo tēvs viņu strupi pārtrauc: «Ko tu man vārdo zobus!»
Ziņot
Dalīties
Saistītie šķirkļi:
vārdu savienojums nozīmei pie
zobs
Pameklēt plašāk
Apkaime
(Ap)slēptais slimības periods
(Ap)šķebinās dūša (retāk sirds)
(Ap)šķebināt dūšu (retāk sirdi)
(Ap)šķebināt sirdi (biežāk dūšu)
(Ap)tīt (kādu) ap pirkstiņu (biežāk pirkstu)
(Ap)tīt (kādu) ap pirkstu
(Ap)tīt (kādu) ap pirkstu (retāk pirkstiņu)
(Ap)vārdot zobus (kādam)
(Ar vienu, arī ar) vārdu sakot (arī īsi sakot)
(Ar) acīm (vai) apēst (arī aprīt)
(Ar) acīm (vai) aprīt (arī apēst)
(Ar) aizturētu elpu
(Ar) asinīm slacīts
(Ar) atplestām rokām
(Ar) atplestu muti, arī muti atplētis