Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
Stāties (arī stāvēt) ceļā
Stāties (arī stāvēt) ceļā
1.Aizšķērsot ceļu.
PiemēriDesmit vīri nedrīkstējuši stāties ceļā pieciem vai sešiem velosipēdistiem. Tie smiedamies aizbraukuši uz pilsētas pusi.
  • Desmit vīri nedrīkstējuši stāties ceļā pieciem vai sešiem velosipēdistiem. Tie smiedamies aizbraukuši uz pilsētas pusi.
2.Kavēt, traucēt.
PiemēriDaudzreiz man bija nepatīkami, redzot veco sievu tā pūlamies. Es gāju virtuvē un rīkojos pats. Bet arī te Anna man stājās ceļā.
  • Daudzreiz man bija nepatīkami, redzot veco sievu tā pūlamies. Es gāju virtuvē un rīkojos pats. Bet arī te Anna man stājās ceļā.
  • Sākumā abu.. [jauniešu] laimei ceļā stāv vecās ierašas, bet tās pamazām izgaist kā migla saules staros.