māka
māka -as, s.; parasti vsk.
Praksē iegūtu paņēmienu kopums (kādas darbības, uzdevuma veikšanai). Prasme.
Piemēri«Krievi māk karot,» Salmiņš lepni noteica, it kā viņš pats būtu krievu kara mākas iemiesojums.
- «Krievi māk karot,» Salmiņš lepni noteica, it kā viņš pats būtu krievu kara mākas iemiesojums.
- ..Pēteris I atveda uz Krieviju pirmos zobārstus, kuri savu māku izplatīja tālāk.
- Mākslinieka gaumi vispirms nosaka prasme atšķirt labu darbu no slikta, māka kontrolēt un virzīt savu rīcību.
Avoti: 5. sējums