mākslots
mākslots -ais; s. -a, -ā
māksloti apst.
1.Nepatiess, neīsts, viltots (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriMākslots izbrīns.
- Mākslots izbrīns.
- Mākslots prieks.
- Mākslots miers.
- Mākslota vienaldzība.
- Mākslota sajūsma.
- Mākslots smaids.
- Dzēruma reibums trauca asinis pa dzīslām mežonīgā skrēja, sakāpināja mākslotu drosmi - taisni tik daudz, cik vajadzīgs īsam, acumirklīgam uzliesmojumam.
- Svešais noteikti dzenas pakaļ. Viņš tikai izlikās labs un runāja māksloti siltā balsī.
- Zēniem jāsaprot, ka meitenes interesējas par tiem, tikai neprot to izrādīt, tādēļ bieži izturas māksloti, koķetē.
1.1.Tāds, kam trūkst pārdzīvojuma patiesuma, īstuma (parasti par mākslas darbu).
PiemēriMākslota dzeja.
- Mākslota dzeja.
- Vārsmas par brāzmaino nemieru un liesmainām ugunīm skan māksloti, bez tās iejūtas, kāda jaušama muzikālajos dzejoļos.
Avoti: 5. sējums