mēdīties
mēdīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Mēdīt kādu.
Piemēri«Un neviens ne pēc kāda šņabja nav braucis.» - «Jā.» - «Jā, jā,» tēvocis mēdījās, «vai tu maz apjēdz, kāpēc saki savu «jā»?»
- «Un neviens ne pēc kāda šņabja nav braucis.» - «Jā.» - «Jā, jā,» tēvocis mēdījās, «vai tu maz apjēdz, kāpēc saki savu «jā»?»
- «Ait, ait, ait, b-ē-ē-ē!» Juris dusmās mēdījās un izstiepa rādītāja pirkstu pret meitenēm.
- pārn. «Nolādēts,» Sūcējs [fabrikants] uztraucās, «kur mašīnas?».. Neviens viņam neatbildēja, tikai atbalss mēdījās tukšajās sienās. «No-lā-dēts, kur ma-šī-nas?»
1.1.Mēdīt citam citu.
PiemēriBērni mēdās.
- Bērni mēdās.
Avoti: 5. sējums