Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mēslains
mēslains -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kur ir daudz mēslu (1).
PiemēriMēslains tīrums.
1.1.Tāds, kas ir notraipīts ar mēsliem.
PiemēriAizsargi sapulcējās tirgus laukumā. Jātnieki mēslainos zirģeļos.., jādelēja, lielīgi grozījās.
2.Tāds, kur ir daudz atkritumu, gružu.
PiemēriMēslaina sētmala.
2.1.Tāds, pie kā ir pielipuši atkritumi, gruži, tāds, kas ir notraipīts ar atkritumiem, gružiem.
PiemēriLiels, vērtīgs paklājs tagad greznoja pašu virtuves grīdu, jo Rozālija «negribējusi, ka sniegainām un mēslainām kājām piebradā krāsoto grīdu».
Avoti: 5. sējums