Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mētelis
mētelis -ļa, v.
Virsējais apģērba gabals, kas parasti sniedzas pāri ceļgaliem un ko valkā virs kleitas, uzvalka u. tml.
PiemēriRudens mētelis.
  • Rudens mētelis.
  • Ziemas mētelis.
  • Impregnēts mētelis.
  • Sporta mētelis.
  • Brezenta mētelis.
  • Kažokādas mētelis.
  • Mētelis ar kapuci.
  • Mēteļu audums.
  • Mēteļu drāna.
  • Un Leinasars sāka skriet... Vējš atrāva mēteli, bet viņš to nemanīja.
  • Zaldāts pieiet pie vecā vīriņa, novelk savu lodēm cauršauto zaldāta mēteli un dod to vecītim..
  • pārn. Tātad tagad būs tumsa, un tumsa ir tas burvju mētelis, kas vajadzīgs ienaidniekam.
  • Priekšsēdētājs ir spēcīga auguma pusmūža vīrs. Putekļu mēteli mugurā, laikam nupat atbraucis.
  • «Vai viņam ir lietus mētelis?» - «Jā, pelēks lietus mētelis, dienvidslāvu, ar rūtainu, iepogājamu oderi.»
Stabili vārdu savienojumiLietus mētelis. Putekļu mētelis.
Avoti: 5. sējums