Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mētāties
mētāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Vairākkārt mest (viens otram, cits citam).
PiemēriZēni klasē mētājas ar papīriem.
  • Zēni klasē mētājas ar papīriem.
  • ..nerātņi bij izskrējuši laukā un mētājās mīksta sniega pikām.
1.1.pārn. Rīkoties (ar ko) nevērīgi, arī izšķērdīgi.
Piemēri«Viņa [skolotāja] ar piezīmēm nemētājas, un, ja reiz ierakstīja, tāds Bambāns to ir simtkārt pelnījis.»
  • «Viņa [skolotāja] ar piezīmēm nemētājas, un, ja reiz ierakstīja, tāds Bambāns to ir simtkārt pelnījis.»
  • «Un par tādu sīkumu tu esi gatavs atteikties no draudzības?» Ruta pārmeta. «Tas nav labi, Imant. Ar draudzību tā nevar mētāties.»
1.2.pārn. Runāt, teikt daudz. Runāt, teikt neapdomīgi.
PiemēriSarkanarmieši bija pacilāti, mētājās asprātībām un jokiem un nevairījās no sarunām ar iedzīvotājiem..
  • Sarkanarmieši bija pacilāti, mētājās asprātībām un jokiem un nevairījās no sarunām ar iedzīvotājiem..
  • Tik tikko savaldījās lielais stiprinieks, nesākdams mētāties ar dusmu vārdiem.
  • Erna: Fredi, ko tu apsoli, ja nevari cilvēkam palīdzēt? Tā nevar ar solījumiem mētāties!
2.Vairākkārt izdarīt straujas kustības (ar visu ķermeni), pārvietojoties (piemēram, no viena sāna uz otru).
PiemēriMētāties gultā no vieniem sāniem uz otriem.
  • Mētāties gultā no vieniem sāniem uz otriem.
  • ..slimnieks jau atkal mētājās murgos, no kuriem atmosties tam vairs nebija lemts.
  • Sāpju lēkmes laikā bērns parasti mētājas, meklē stāvokli, kurā būtu mazāk sajūtamas sāpes.
  • Laiks ritēja. Pēkšņi - piecirtiens! Auklas galā mētājās smaga zivs.
2.1.Vairākkārt strauji, arī bezmērķīgi virzīties, pārvietojoties (no vienas vietas uz citu).
PiemēriMētāties no viena istabas gala uz otru.
  • Mētāties no viena istabas gala uz otru.
  • Sētas malā kāda sieviete ar bērnu pie rokas mētājas, meklēdama izeju..
  • Žaniņš dīki mētājās no vienas istabas otrā.
  • pārn. ..retas sniega pārslas sāka mētāties, laiski gorīdamās.
2.2.Vairākkārt strauji kustēties, šūpoties (par ķermeņa daļām).
PiemēriRokas mētājas gar sāniem.
  • Rokas mētājas gar sāniem.
  • ..autobuss uzņēma ātrumu, aizmugurē gulošajam jauneklim sāka nevarīgi mētāties sprogainā galva..
  • pārn. Filips dziļi ievelk elpu un jūt - nogurusi sirds pēkšņi krūtīs sāk mētāties kā būri iesprostots putns..
2.3.Vairākkārt strauji kustināt (rokas), piemēram, žestikulējot.
PiemēriĶimens, sarunā iekarsdams, mētājās ar rokām.
  • Ķimens, sarunā iekarsdams, mētājās ar rokām.
  • Es smeju. Mētājos rokām un kaut ko dūcu zem sevis. Pretimnācēji viens otrs smaida un, plecus raustīdami, noskatās manī.
2.4.pārn. Vairākkārt strauji mainīt objektus, attieksmi pret tiem (parasti par domām).
PiemēriKaspara domas mētājās kā kaija vētrā. Ja Ferdinands dvīņus jau pamanījis, tad viss pagalam! Viss?
  • Kaspara domas mētājās kā kaija vētrā. Ja Ferdinands dvīņus jau pamanījis, tad viss pagalam! Viss?
3.parasti 3. pers. Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem).
PiemēriRati grabēdami mētājās pa nelīdzeno ganu ceļu.
  • Rati grabēdami mētājās pa nelīdzeno ganu ceļu.
  • ..viņš ievēroja neatļautā ātrumā joņojošu kravas automašīnu, kas mētājās no šosejas vienas malas uz otru.
  • Negaisa sakultā jūrā kuģis mētājas viļņos kā skaida.
3.1.Kratīties, šūpoties, zvalstīties (par priekšmetiem). Tikt mētātam.
PiemēriSkaida mētājas viļņos.
  • Skaida mētājas viļņos.
  • ..bumba iesieta tievā kaprona auklā. Tās otrajā galā izveidota cilpa, kura uzvērta uz stieples un ļauj bumbai mētāties pa laukumu šurp un turp..
4.parasti 3. pers. Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam. Atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu).
PiemēriDokumenti mētājas atvilktnē.
  • Dokumenti mētājas atvilktnē.
  • Šķūnī mētājas dažādi krāmi.
  • Sieviete.. zagšus iemeta skatu nelielajā spogulī, kas mētājās turpat blakus aizsāktajam adīklim.
  • Ne pagalīte viņam nemētājās pagalmā. Visām ēkām jauni jumti uzsisti.
  • ..nevajadzētu sadāvināt bērnam tik daudz rotaļlietu, ka tās mētājas pa istabu nevajadzīgas.
5.Klīst, klaiņot (pa kurieni). Atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
PiemēriMētāties gadiem pa pasauli.
  • Mētāties gadiem pa pasauli.
  • Mētāties apkārt pa ielām.
  • Mētāties pa māju bez darba.
  • ..šepat [Rīgā] visu laiku mētājušies bezdarbnieki, sala un bada rēga nobiedēti, arī darbā esošajiem dzīvi padarīja smagāku.
  • Mazliet iepazinies,.. viņš saprata, ka ikvienam te ir sava vieta, savs uzdevums, darba laikā cilvēki nemētājās apkārt, un asfaltētie ceļi starp cehiem brīžam bija pavisam tukši.
  • Un pa svešām plītspriekšām Kapeika nav mētājies. Katru vakaru mājās.
6.parasti 3. pers.; pareti Vairākkārt parādīties (par gaismu).
Piemēri..uznāk vakars. Gaiss pilns tvaiku un spiedošas kvēles... Rūsa mētājas pa malu malām, gausa un sarkana..
  • ..uznāk vakars. Gaiss pilns tvaiku un spiedošas kvēles... Rūsa mētājas pa malu malām, gausa un sarkana..
Stabili vārdu savienojumiMētājas (apkārt) kā veca nauda. Mētāties apkārt. Mētāties pa zemi (arī zemē).
Avoti: 5. sējums