mēļot
mēļot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; niev.
1.Pļāpāt. Arī tenkot.
PiemēriKrusttēvs visādi mēļoja, jo viņš mīlēja jautras valodas, iemezdams pa vidām arī man pa jautājumam.
1.1.trans.
PiemēriPat vecas māmuļas un tēvi, iznākuši pagalmos, mēļoja dažādus niekus un centās pielāgoties vispārējai pavasarīgajai noskaņai..
Avoti: 5. sējums