mīkla2
mīkla -as, s.
1.Alegorisks, parasti īsi formulēts, uzdevums vai jautājums un tā atminējums, atbilde.
PiemēriMīklu minēšana.
Stabili vārdu savienojumiKrustvārdu mīkla.
2.Jautājums, problēma, kam jārod atrisinājums, atbilde. Tas, kas ir neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
Piemēri«Vēl šodien nesaprotu, kā Ruta varēja iziet pie viņa. Tā man ir mīkla.»
Avoti: 5. sējums