mīklains1
mīklains -ais; s. -a, -ā
mīklaini apst.
Tāds, kas ir notraipīts ar mīklu [1].
PiemēriKamēr viņa iekšā darbojas gar abru, viņai izklausās, ka ārā namiņā rūc, kā vējš kur vilktu cauri. Ar mīklainām rokām viņa negrib iet taisīt durvis ciet..
Avoti: 5. sējums