Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mīlnieks
mīlnieks -a, v.; reti
mīlniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; iron.
Mīlētājs1.
PiemēriUn abi atrod vientuļāku solu, kur pakrēšļos.. tikai mīlnieki viens otram kaislīgus zvaigznājus sola.
Avoti: 5. sējums