mīļums
mīļums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → mīļš1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriEsmu stipri samulsusi no viņu mīļuma un negaidītās uzmanības.
- Esmu stipri samulsusi no viņu mīļuma un negaidītās uzmanības.
- ..jāmēģina aiz [nīceniešu] raupjas nevērības vai bardzības saskatīt to mīļumu, no kura dziesmas nāk.
- Esmu no mazām dienām dzirdējis, kā cilvēki sarunājas ar lopiem. Šajās valodās bija visa kā diezgan - gan dūdojošs, glāstīgs mīļums, gan negantas lamas.
- pārn. Saule daždien liekas tik mīlīga.. Izbaudiet, izbaudiet manu mīļumu, lai varat izturēt ziemu.
2.Vispārināta īpašība → mīļš2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: 5. sējums