nākties
nākties tikai 3. pers., nākas, pag. nācās; refl.
1.Vajadzēt.
PiemēriTā kā pūra lāde bija smaga, pavasara ceļš dūksnākās vietās vēl nenožuvis, lielāko tiesu nācās braukt soļos.
Stabili vārdu savienojumiKā nākas.
1.1.Pieklāties, būt vietā (ko darīt).
Piemēri..Vīranauda noturas neieminējies, ka ar dvīņu trali viņiem gan nenāktos smalstīt tādus krikumus.
2.parasti savienojumā ar «grūti», «viegli» Būt, veikties (grūti, viegli).
PiemēriGrūti gan nācās Kulijevam braukāt, mācīties un zīmēt..
3.Pienākties (dabūt, saņemt ko).
Piemēri«Meistar, samaksājiet man algu,» man lūpas trīc. «O, o-o! Še!» Hibšs uzsviež pusrubli uz mana ēveļsola. «Man vēl nākas seši rubļi,» es atsaku..
4.Notikt, gadīties.
PiemēriKā tas īsti nācās - ..viņi neredzēja vairs neviena no savējiem.
Avoti: 5. sējums