Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nātre
nātre -es, dsk. ģen. -ru, s.
nātra -as, s.; retāk
1.Daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs, uz kura četršķautņainā stumbra un zāģzobainajām lapām ir dzeļmatiņi.
PiemēriSīkā nātre.
  • Sīkā nātre.
  • Lielā nātre.
  • Nātru audze.
  • Ravēt nātres.
  • Nātru ekstrakts.
  • Nātru šķiedra.
  • Nātru laputs.
  • Nātru raibenis.
  • ..dārza stūrī parādījās nātres, vībotnes, dadži un vēl citas nezāles.
  • Brīžam plaukstas sadzēla nātres, tā ka āda pārklājās baltiem plankumiem..
  • Nātras un balandas auga ap krāsmatu.
  • pārn. Tagad šī nātre no meitieša par viņu zobojas.
  • Par nātreni jeb nātru drudzi sauc izsitumus, kas kā sarkani plankumi vairāk vai mazāk līdzinās nātru dzēlumu izsitumiem un stipri niez.
  • Nu [pēc asināšanas] zāģis bija ass kā nātre.
  • «Tas pats mans [sedlinieka] nazis - ādai vajag asu, es viņu vienmēr noslīpēju, lai stāv kā nātre.»
Stabili vārdu savienojumi(Ass) kā nātre. Dzeļ (arī dzeldē) kā nātre.
2.dsk.; bot. Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās.
PiemēriNātres.. ar vairāku desmitu sugām izplatītas mērenā klimata apgabalos; 2 sugas arī Latvijas PSR sastopamas kā nezāles.
  • Nātres.. ar vairāku desmitu sugām izplatītas mērenā klimata apgabalos; 2 sugas arī Latvijas PSR sastopamas kā nezāles.
Avoti: 5. sējums