nīgrs
nīgrs -ais; s. -a, -ā
nīgri apst.
1.Nievīgi, nicīgi nelaipns, skarbs. Arī drūms, neapmierināts.
PiemēriViņš kļūst aizvien nīgrāks, neiecietīgāks, reizēm pat klaji ļauns un cinisks.
- Viņš kļūst aizvien nīgrāks, neiecietīgāks, reizēm pat klaji ļauns un cinisks.
- Saimniece ir paveca, nīgra, neesmu redzējusi viņu pasmaidām.
- pārn. Rīts ataust lietains, pelēks, nīgrs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNīgrs smaids.
- Nīgrs smaids.
- Nīgra balss.
- Nīgra atbilde.
- ..es uz sievu visas šīs dienas turēju nīgru prātu, bet viņa.. šorīt bija sevišķi jautra un priecīga.
- «Tenkojiet vien,» viņa nīgrais skats liecināja, «ar valodām vien tik un tā neko jēdzīgu nepanāksiet!»
- ..mani kolēģi iesmējās. Vecais vīrs vērās viņos ar nīgru neizpratni.
- pārn. Pāris dienu nebraukts un nosvīdis mazajā stallītī, viņš [zirgs] nīgri mīdījās uz vietas.
- pārn. Vilciens vēl brīdi pagaidīja,.. uzņēma gaitu un nīgri aizklabēja uz Rīgu.
Avoti: 5. sējums