nūja
nūja -as, s.
1.Samērā garš, no dzinumiem attīrīts paresns zars, no dzinumiem, zariem attīrīts tievs koka stumbrs.
PiemēriVajadzēja krietni sadot ar nūju, iekam tās [govis] izšķīrās un draudzīgi iegriezās ganu ceļā.
Stabili vārdu savienojumiBāzt nūju riteņos. Nūjas (arī rungas) disciplīna.
1.1.Šāda veida priekšmets, kas pielāgots iešanai, atbalstam. Spieķis.
PiemēriBalstīties uz nūjas.
2.No kāda materiāla īpašam nolūkam izgatavots šādas formas priekšmets.
PiemēriHokeja nūja.
Avoti: 5. sējums