Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nūjināt
nūjināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.; reti
Mudināt ar uzsaucieniem (parasti zirgu).
PiemēriVedējs bija gaužām nerunīgs,.. tikai raustīja grožus, cilāja pātagu un bez mitas nūjināja jau tā ašo vilcēju.
Avoti: 5. sējums