Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nadzība
nadzība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → nadzīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPavāriene maisīja ar izveicību un nadzību.
2.Vispārināta īpašība → nadzīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: 5. sējums