Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nagaika
nagaika -as, s.
Pātaga, kas ir sapīta no ādas sloksnēm (parasti ar metāla lodēm vai atskabargu galā).
PiemēriAizpagājušā svētdienā tas [revolucionārs] uz Aleksandra ielas no gorodovoja jātnieka dabūjis ar nagaiku.
Avoti: 5. sējums