Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nagaika
nagaika -as, s.
Pātaga, kas ir sapīta no ādas sloksnēm (parasti ar metāla lodēm vai atskabargu galā).
PiemēriAizpagājušā svētdienā tas [revolucionārs] uz Aleksandra ielas no gorodovoja jātnieka dabūjis ar nagaiku.
  • Aizpagājušā svētdienā tas [revolucionārs] uz Aleksandra ielas no gorodovoja jātnieka dabūjis ar nagaiku.
  • Te.. kolčakiešu nagaikām nosists viņa vectēvs.
  • Nodegu muižā bija iekārtota soda vieta, kur izģērbtus cilvēkus - noguldītus pie zemes - bendes sita ar nagaikām tik ilgi, līdz viņi zaudēja samaņu..
Avoti: 5. sējums