Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nagaiņi
nagaiņi -u, vsk. nagainis, -ņa, v.; zool.
Zīdītāju klases virskārta, kurā ietilpst pārnadžu un nepārnadžu kārtas un kuras pārstāvjiem ir raksturīga ragvielas kapsula, kas apņem pirkstu galus. Šīs virskārtas dzīvnieki.
PiemēriZiemā un pavasarī savvaļas nagaiņi un putni ēd skujas, jaunos dzinumus un mizu.
Avoti: 5. sējums