naidīgs
naidīgs -ais; s. -a, -ā
naidīgi apst.
1.Tāds, starp kuriem ir naids (par cilvēkiem, cilvēku grupām). Tāds, kam ir naids pret kādu.
PiemēriNaidīgi kaimiņi.
1.1.Ķildīgs, nesaticīgs.
PiemēriNaidīgs cilvēks mājās bij ļaunāks kā [nekā] slimnieks, Līzbete bieži sačukstējās ar vīru, galvas sabāzuši, norūpējušies un saīguši.
1.2.pārn. Tāds, kas izraisa briesmu izjūtu. Arī draudīgs.
PiemēriBiezie meži spāniešiem šķita sveši un naidīgi, jo viņi saprata, cik grūti te būs cīnīties ar iezemiešiem.
2.Tāds, kurā izpaužas naids.
Piemēri..viņu [bērnu] skatieni pārmainās. Tie kļūst nikni, naidīgi, un vecākā, meitene, mums.. uzkliedz: «Nemuldi!»
2.1.Tāds, kura saturā izpaužas naids.
PiemēriNaidīgs raksts.
2.2.Tāds, kurā izpaužas (dzīvnieka) niknums, agresivitāte.
PiemēriPret Edvardu viņš [suns] no sākuma izturējās naidīgi: rūca un rēja.
Avoti: 5. sējums