Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
naidnieks
naidnieks -a, v.
naidniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
naidinieks -a, v.; retāk
naidiniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; retāk
1.Ienaidnieks1.
PiemēriViņš atklātībā uzbrūk man, Kaut slēpu turot mani cienā [cieņā] - Vai naidnieka vai drauga lomā der? Nevienā.
2.Ienaidnieks2.
Piemēri..Pēdējo vārdu teiks Padomju tauta, kas naidnieku veiks.
Avoti: 5. sējums