naidnieks
naidnieks -a, v.
naidniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
naidinieks -a, v.; retāk
naidiniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; retāk
1.Ienaidnieks1.
PiemēriViņš atklātībā uzbrūk man, Kaut slēpu turot mani cienā [cieņā] - Vai naidnieka vai drauga lomā der? Nevienā.
- Viņš atklātībā uzbrūk man, Kaut slēpu turot mani cienā [cieņā] - Vai naidnieka vai drauga lomā der? Nevienā.
- Jēkabs vēroja sieviešu naidu... Naidnieces pēdējās dienās nebija nīdušās, bet viņu ļaunums nelikās mazinājies.
- Te bijāmi [bijām] naidinieki, Lieli, lepni, šādi tādi, Kapsētā līdzināti - Visiem smilšu velēniņa.
- sal. ..Kā savu niknāko naidnieku nīstu un nicinu vājumu..
2.Ienaidnieks2.
Piemēri..Pēdējo vārdu teiks Padomju tauta, kas naidnieku veiks.
- ..Pēdējo vārdu teiks Padomju tauta, kas naidnieku veiks.
- Frontes malka, tu slepus lasītā, Mežam un naidnieka izlūkiem atņemtā, Vairāk liesmo un mazāk dūmo..
Avoti: 5. sējums