naivs
naivs -ais; s. -a, -ā
naivi apst.
1.Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes, tāds, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Tāds, kas ir dabiski vienkāršs, nemākslots, arī uzticas bez pietiekama pamatojuma.
Piemēri«Elza ir vēl naiva lauciniece un nezina, kurš papirosa gals jābāž mutē!»
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNaivi smaidīt.
1.2.lietv. nozīmē: naivais, -ā, v.; naivā, -ās, s. Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne. Dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
PiemēriNaivais, viņš [slimnieks] laikam domāja, ka tūdaļ pat celsies augšā un būs atkal vesels un spēka pilns.
2.Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne.
PiemēriNaiva doma.
Stabili vārdu savienojumiNaivais materiālisms.
2.1.Vienkāršots, primitīvs (par mākslas darbu).
PiemēriNaivs dzejolis.
Avoti: 5. sējums