namīpašums
namīpašums -a, v.
1.Dzīvojamā māja, uz ko (kādam) ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības (sociālismā).
PiemēriTiesa var arī atņemt bijušajam celtnes īpašniekam un ar viņu kopā dzīvojošām personām tiesības lietot dzīvojamo platību atsavinātajā mājā.. Ja izliekamajām personām nav citas dzīvojamās telpas, organizācijai, kurai nodots namīpašums, jāierāda šīm personām dzīvojamā platība..
2.neakt. Dzīvojamā māja, uz ko (kādam) ir šādas tiesības un ko (tas) izmanto ekspluatācijas nolūkos.
Avoti: 5. sējums